1836 – divpadsmitās ekspedīcijas otrā diena

26 Jūl
- 2019 -

Autors

Andis Pikāns

2. jūlijs. Pilskalne-Grīcgale-Vecmēmele.
Visi meteodienesti spītīgi vēsta, ka līst lietus, bet šeit muižā nekas par to neliecina, mēs negribīgi kraujamies, jo jaukā, enerģētiski pozitīvā vieta mūs nelaiž vaļā.

Jau pēc pāris kilometriem piestājam pie vēl viena Imanta un Rimanta Ziedoņu grāmatas varoņa Broņislava, kurš ar lielu entuziasmu un enerģiju kopā ar sievu Moniku izrāda mums savu saimniecību. Šķūnī kā ‘dzīvs’ arvien atrodams leģendām un teiksmām apvītais sniega motocikls, kuru Broņislavs uzkonstruējis pirms krietna laika. Mēs, piedzīvojumu apburti, klausāmies dzīvesstāstu un pētām saimniecību, kura bija tik tik piekrāmēta ar pašdarinātām, savādām ierīcēm, ka mums sāka likties, ka esam nonākuši Lotes izgudrotāju ciemā.


Laiks skrien, bet saimnieki mūs vēl uz atvadām cienā ar, no pagraba iznesto, 40 gadus atpakaļ iebrūvēto, pašdarināto vīnu, kas ir neticami gards. Broņislavs mūs lūdz vēl palikt, bet mums dienas plānā vēl jāapskata Grīcgales muižas drupas un Grīcgales krogs, kur dzimusi rakstniece Lūcija Ķuzāne. 


Atvadāmies kā bērnības draugi un turpinām ceļu rietumu virzienā. 
Pie muižas drupām apķērāmies, ka jāsāk jau meklēt naktsmājas, kuras šeit tuvumā nemaz nav tik viegli atrast. Aigars, kurš iesaistās sarunā uz ceļa, stāsta mums par tuvējām saimniecībām, un izrādās, ka vienā no tām vasaras rezidenci iekārtojuši hokejistu Rēdlihu vecāki. Sazvanu savu kolēģi Jēkabu un jautāju par nakšņošanas iespējām kādā klētī vai šķūnī. Mājās neviena nav, bet Jēkabs mums izstāsta veidu kā varam tikt pirtsaugšā. Tas mums kā “aklai vistai mieža grauds”, jo visapkārt ir savilkušies pamatīgi lietus mākoņi. Vakars atkal pie gleznainās robežupes Mēmeles, kur šeit Dieva azotē uz ugunskura top vakariņas un žāvējas drēbes.
Paldies Rēdlihu ģimenei par naktsmājām!