1836 – trīspadsmitās ekspedīcijas piektā diena

26 Okt
- 2020 -

Autors

Andis Pikāns

Svelmains rīts Upeskrastu laivu bāzē.
Uz Turaida darinātās, improvizētās milzīgās ķerras, kura pārveidota par pannu, gatavojam brokastis.
Šodien ir doma beidzot nokļūt līdz Liepājai.

Pa ceļam, netālu no Bernātiem, iebraucam “Ūķu” mājās, kur mums sarunātas naktsmājas ar vienu no mūsu faniem, Oskaru.
Viņš pats vēl kaut kur maisās apkārt, bet mēs iepazīstam vecotēvu, kurš ierāda vietu mugursomām un ekipējumam vecajā klētiņā. Mūs interesē māju nosaukums. Vecajam vīram ir lieliska atmiņa un viņš ar prieku dalās ar to.
Pirms kara te dzīvojis policists, kurš vēlāk izsūtīts uz Sibīriju. Viņa tēvs dalot zemes iemērījis vienu ūķi, kas varētu Kurzemē apzīmēt iespējams mazāk izcilu vietu no kopējā īpašuma. Tā nu mājām, kuras te uzceltas, tas arī kā dadzis pielipis.

Šodien mūsu gids Liepājā būs Fredis, kurš te dzimis un audzis. Alfreds parūpējies par programmu Karostas teritorijā, kur iepazīstam maz zināmas lieliskas enduro takas, vecās, cara laikā būvētās pazemes katakombas, kuru vēsā pagraba temperatūra ir īsta bauda šodien.
Vecajā ūdens tornī laikmetīgās mākslas izstāde. Lieliska vieta Rituma Ivanova un Agates Apkalnes lielformāta darbiem.
Bet mūs jūra, jūra vilina!

Karostas pludmalē nav adatai kur nokrist. Lietuviešu tūristu invāzija.
Pašvaldības policija mūs laipni palūdz satīt makšķeres. Močiem pie jūras nav vietas.
Dīdāmies, jo gribas peldēties, kamēr uzrodas jaunlaulātie, kuriem šeit rituāls pieturas punkts. Ātri izveidojam improvizētus vārtus, izdomājam uzdevumus un nopelnam šampi ar pīrāgiem.
Jautrība visiem uz līdzenas vietas. Dzīve ir jāsvin!

Vecpilsētā pusdienojam Freda ieteiktajā vietiņā, kur cepelīni ir gardāki kā Šventojā. Par apliecinājumu tam. Par apliecinājumu tam, garā cilvēku rinda pie bufetes.
Kultūras programmai turpinājums līdz vēlai naktij kultūras namā Wiktorija, kur šodien viesojas “Kartupeļpalmas” mūzikas festivāls Ulda Rudaka vadībā.
Magnētiskā un radošā atmosfēra neatlaiž, bet mūs ar vakariņām “Ūķos” gaida Oskars.
Dzestrais, naksnīgais ceļš līdz Bernātiem pamodina, bet te jau atkal pie ugunskura jauni draugi , jauna tikšanās un sarunas līdz rīta gaismai.